4 garšvielas, kuras ir vērts pievienot kafijai ziemas sezonā

Pievienojot garšvielas kafijai Jūs saņemsiet ne tikai pārsteidzošu aromātu buķeti, kas noteikti uzlabos Jūsu pašsajūtu, bet arī, šādi pagatavota kafija, labvēlīgi ietekmē veselību kopumā. Galvenais noteikums, lietojot garšvielas - tām ir jāpastiprina kafijas garša, nevis tā jānomāc. Tādēļ jāpievieno ir pavisam nedaudz.

Kanēlis piešķir kafijai ne tikai neaprakstāmi reibinošu aromātu un rada lielisku garastāvokli, bet arī neitralizē tās skābo ietekmi uz organismu. (Kanēlim PH līmenis ir 8.5, kafijai – 6.4). Pateicoties tā sastāvā esošajiem antioksidantiem, kanēlim piemīt pretiekaisuma un antibakteriāla iedarbība, kas palīdz pretoties infekcijām un ātrāk atveseļoties dažādu brūču un iekaisumu gadījumā.

Kafijai ar muskatriekstu piemīt spēcīgs, tonizējošs efekts, tādēļ uz tasi kafijas pietiks vien ar mazu šķipsniņu. Muskatriekstam ir asa, rūgta un savelkoša garša ar asu pēcgaršu, tas lieliski sasilda ķermeni, uzlabo smadzeņu darbību un labvēlīgi ietekmē atmiņu.

Īpaši noderīgi šo garšvielu ir pievienot kafijai ziemas sezonā, jo tai piemīt sildošs un pretsaaukstēšanās efekts. Ēteriskās eļlas, ko satur krustnagliņas, padara kafiju īpaši aromātisku, kas normalizē smadzeņu asinsriti un uzlabo koncentrēšanās spējas.

Zvaigžņu anīsam piemīt neticams aromāts, kas lieliski harmonizējas ar kafijas aromātu. Zvaigžņu anīss stiprina un nomierina nervu sistēmu, kombinācijā ar karstu kafiju palīdz saaukstēšanās gadījumā, klepus ārstēšanā, palīdz atjaunot aizsmakušu balsi. Tam piemīt pretiekaisuma un pretvīrusu iedarbība. Kafijai nevajadzētu pievienot visu zvaigznīti, bet tikai pāris pupiņas.

Vai mēdzat pievietot kafijai kādas garšvielas? 

Vasarīgais dzēriens - ledus kafija jeb Frappé

Karstā vasaras dienā, kad organisms prasa kafiju, bet vienlaikus gribas ko atvēsinošu, ledus kafija jeb Frappé būs tieši tas, kas vajadzīgs. Tikai, cik daudz mēs zinām par šo kafijas dzērienu? Kāda ir šī dzēriena vēsture?! Nu ko, izlasot šo rakstu līdz galam, noteikti uzzināsi ko jaunu.

Pirmā ledus kafijas versija parādījās Alžīrijā ap 1840 gadu, Mazagranas kaujas laikā, kad francūži karoja ar arābu un berberu karaspēku. Lai veldzētos no nežēlīgā karstuma, karavīri sāka dzert aukstu kafiju, kas ne tikai atvēsināja, bet ļoti labi arī atspirdzināja. Kad kauja bija beigusies, atgriezušies Parīzē, Mazagran veterāni, kafejnīcu īpašniekiem, ieteica jauno dzērienu pasniegt klientiem, kā arī to pasniegt augstās glāzēs. Kopš tā laika dzēriens tika nodēvēts par kafejnīcu Mazagran.

Gadiem ejot Mazagran, dažādās valstīs, variēja. Piemēram, Austrijā šim dzērienam pievienoja ledu un rumu. Katalonijā un Portugālē – citrona šķēlīti un piparmētru. Vjetnamā bagātīgi pievienoja iebiezināto pienu, savukārt, Vācijā – saldējumu. Viena no populārākajām ledus kafijas versijām, kas ir saglabājusies līdz mūsdienām, ir grieķu Frappé, kas tiek pagatavota sajaucot kopā šķīstošo kafiju ar ūdeni un cukuru. To nejauši izgudroja Nescafe menedžeris Dimitris Vakondios 1957. gadā, piedaloties starptautiskajā izstādē Salonikā. Tolaik, Nestle ieviesa jaunu šokolādes dzērienu bērniem, kas tika pagatavots šeikerī. Vienā no prezentācijas pārtraukumiem, Vakondios vēlējās pagatavot savu iemīļoto Nescafe Classic, taču, neatrodot karstu ūdeni, viņam nekas cits neatlika, kā sajaukt kafiju ar aukstu ūdeni šeikerī. Rezultātā sanāca ļoti gards, uzputots dzēriens, kas 1979. gadā kļuva par Grieķijas nacionālo dzērienu.

Šodien ledus kafiju gatavo no espresso, filtrētas kafijas vai kafijas sīrupa, kas sajaukts ar pienu un ledus gabaliņiem. Kas zin, kā vēl, laikam ritot, mainīsies šis vasarīgais kafijas dzēriens, bet viena lieta gan paliks nemainīga – pateicoties dažiem franču karavīriem, kaujas laikā Alžīrijā, mēs šodien varam baudīt šo burvīgo, atvēsinošo dzērienu.

Ko Tu varbūt vēl nezināji par kafiju!

Vairums cilvēku nemaz nevar iedomāties savu rītu bez tasītes karsti kūpošas, aromātiskas kafijas, kādam - kafija ir iemesls satikties, citam – palikt nomodā.  Interesanti, ka viedokļi par kafijas ietekmi uz veselību ir krasi atšķirīgi  - vieni uzskata, ka tā ir kā dienišķais enerģijas lādiņš, citi – ka melnā veselības bende. Tomēr, jaunākajos pētījumos, Amerikāņu zinātnieku grupa, konstatēja, ka 3-4 kafijas tasītes dienā samazina priekšlaicīgas nāves risku. Labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu, ievērojami samazina hronisku slimību un dažādu vēža paveidu risku. Pētījums ir publicēts žurnālā JAMA Internal Medicine. 

Lai nu cik viedokļi atšķirtos, kafija ir un paliek viens no visvairāk pārdotajiem pārtikas produktiem pasaulē. Kopējais kafijas pārdošanas apjoms mazumtirdzniecībā 2017. gadā sasniedza 45,8 miljardus eiro. Izrādās, ka Somijas un Dānijas pilsoņi kafijas patēriņā ir rekordisti - 12kg kafijas gadā uz vienu cilvēku, pārējie eiropieši patērē nedaudz mazāk – 8kg.

Apmierināt, ik gadu, augošo pieprasījumu pēc kafijas, nav viegls uzdevums, tāpēc kafijas audzēšanā tiek pielietotas jaunas lauksaimniecības metodes , lai maksimāli palielinātu ražas apjomus. Bieži vien, tas ir uz vides un cilvēka veselības rēķina.
Vai zināji, ka kafija ir trešā, aiz kokvilnas un tabakas, visspēcīgāk apsmidzinātā lauksaimniecības kultūra?
Lielākā daļa konvencionālās saimniecībās audzēto  kafijas koku ir hibrīdi, kas ir pielāgoti audzēšanai tiešos saules staros, lai gan kafija ir ēnu mīlošs augs, tādējādi palielinot ražas apjomus. Ražu var novākt vairākas reizes gadā, salīdzinājumam, bioloģiski audzētu kafiju -  tikai vienu reizi gadā. Lai paplašinātu kafijas hibrīdaugu plantācijas, tiek izcirsti meži, kā rezultātā tiek izjaukta savvaļas floras un faunas ekosistēma. Augsne kļūst barības vielām nabadzīgāka, bet savvaļas iemītnieki, putni un ķirzakas, kas dabiski iznīdē kafijas augu kaitēkļus, paliek bez mājvietas. Kā rezultātā, plantācijas tiek mēslotas ar sintētisko mēslojumu un apsmidzinātas ar agresīvo lauksaimniecības ķīmiju - pesticīdiem, herbicīdiem, insekticīdiem cīņā ar kaitēkļiem, kas saules ietekmē tikai savairojas.

BIO Kafija nozīmē to, ka kafijas pupiņas audzētas ekoloģiski tīrā, neskartā vidē, parasti, ēnainās vietās, kur saulīte uzspīd vien pāris stundas dienā. Tieši šādi apstākļi kafijai ir vispiemērotākie, jo tad kafijas augļi nogatavojas  lēnāk, veidojot garšas buķeti pilnīgāku un bagātāku. Izvēloties bioloģiski audzētu kafiju, patērētājs var būt pilnīgi drošs, ka ir pasargāts no ķīmiskā kokteiļa, ko izmanto intensīvajā lauksaimniecībā, tā kā kafijas koki tiek mēsloti tikai ar 100% dabiskas izcelsmes mēslojumu – kompostu, kafijas mīkstumu vai kūtsmēsliem, kā arī netiek apsmidzināti, jo aug atbilstošos apstākļos.  

Lai atšķirtu bioloģisko kafiju no parastās, uz iepakojuma ir jāmeklē zaļā ekolapiņa, kas ir Eiropas Savienības bioloģiskais marķējums.

Vēl tikai gribu piebilst, ka daudzi bioloģiskās kafijas ražotāji, tostarp Oxfam un J.J.Darboven, atbalsta godīgo tirdzniecību jeb fairtrade. Tas nozīmē to, ka kafijas pupiņas ir iepirktas tieši no zemniekiem un par labāku cenu, tādējādi kafijas audzētāji saņem to, ko ir godam nopelnījuši. Nevienam nav noslēpums, ka miljoniem, trešās pasaules valstīs dzīvojošie zemnieki, dzīvo lielā nabadzībā, jo viņiem ir ļoti grūti nodrošināt savas produkcijas noietu, tā kā bieži ir izolēti no tirgus un kafijas pupiņas ir spiesti pārdot starpniekiem par pārāk zemām cenām.

Domāju, ka izvēloties bioloģiski audzētu kafiju ir vairāk ieguvumu nekā zaudējumu, ne tikai sev, bet arī plašākā mērogā.